Ēst un ēst,  Less waste

Mandeļu piens – kādi ir ieguvumi, gatavojot to mājās

12 min read

Katru dienu mans rīts iesākas ar kārtīgu kafijas krūzi – franču kafijas presē gatavotu, bez cukura un ar mandeļu pienu. Kā jau lielai daļai pieaugušu cilvēku, arī manam vēderam ne visai patīk piena produkti. Tieši tamdēļ esmu liels augu pienu fans. Veikalos pieejams visnotaļ plašs augu pienu klāsts, no kuriem man visvairāk patīk mandeļu piens. Par cik es cenšos savā ikdienā ieviest pa kādam jaunam paradumam no less waste idejām (tādējādi samazinot mājās radītos atkritumus), es beidzot saņēmos atteikties no augu piena pakām, kas aiziet miskastē, un pagatavot mandeļu pienu mājās. Kā to gatavo? Vai tas ir lētāk par veikalā nopērkamo? Vai tā gatavošana viegli iekļaujas ikdienā? Vai ir kādas alternatīvas? Par to visu kopā ar video-recepti un krāsainiem foto no mana pirmā eksperimenta pastāstīšu šajā ierakstā.

Mandeļu piens – kā to pagatavot

Pirms ķeros klāt saviem secinājumiem un dažādiem mītiem, ko vēlos apgāzt un izskaidrot, visloģiskāk man šķita tomēr sākt ar pašu apstāstu, kā to pagatavot.

Nepieciešamās sastāvdaļas un rīki:

  • mandeles
  • dzeramais ūdens
  • blenderis (lielais ar krūzi būs ērtāks, bet es ar rokas blenderi arī visu lieliski paveicu)
  • sietiņš/marle/produktu maisiņš ar ļoti smalkiem caurumiņiem (izvēlies jebko, kas tev pieejams)

Pagatavošanas soļi:

  1. Pāris stundas vai uz nakti ūdenī izmērcē mandeles (jo ilgāk mērcē, jo krēmīgāks būs piens)
  2. Mērcējamo ūdeni nolej, vari nedaudz apskalot mandeles
  3. Blenderī liec mandeles un divreiz vairāk ūdeni – piemēram, 1 glāze mandeļu un 2 glāzes ūdens (ja svērsi ūdeni, tad tam jāsvēr 3 reizes vairāk par mandelēm)
  4. Blenderē, līdz visas mandeles ir sasmalcinātas un ir izveidojies balts piens (ar rokas blenderi būs jāblenderē ar vairākiem piegājieniem)
  5. Bļodā “ieklāj” savu sietiņu un caur to lej iekšā sablenderēto pienu (tā, lai visi mandeļu biezumi paliek iekš sietiņa)
  6. Rūpīgi izspied visu pienu, lai paliek pēc iespējas sausāki biezumi
  7. Biezumus ārā nemet – tos vari izmantot gatavošanā! (par to vairāk – drusciņ tālāk rakstā)
Subscribe to my YouTube Channel

Noteikti atradīsi daudz kur arī receptes, kur pienam pievieno arī kādu saldinātāju (dateles, medu, kļavu vai agaves sīrupu u.c.). Tā droši var darīt, ja tev pienu prasās saldāku. Es nekādus saldinātājus nepievienoju, jo: 1) nevēlos lieki palielināt cukura daudzumu produktos, kur to visu varu kontrolēt, un 2) biju mēģinājusi pašgatavotu mandeļu pienu ar pievienotu agaves sīrupu – manas garšas kārpiņas tam baigo devumu nejuta.

Ticu, ka ir arī receptes, kurās mandelēm miziņa ir jānoņem. Ar Artūru spriedām, ka tas gan jau varētu arī drusciņ pamainīt piena garšu. Tomēr tā arī nekad nenomēģināju miziņas ņemt nost, jo – kuram ir laiks šādām liekām nodarbēm? Ain’t nobody got time for that! Pienam no mandelēm ar visām miziņām nav absolūti nekādas vainas, tāpēc ar mizošanu pat neplānoju nodarboties.

Kur iegādāties visu nepieciešamo?

MANDELES

Mūsmājās tie rīti, kad ir beidzies mandeļu piens, ir mazā traģēdija. Vismaz man (Artūrs bez tā izdzīvo tīri labi, izņemot tad, kad pienu vajag auzu putras pagatavošanai). Tieši tāpēc tagad, kopš pienu gatavoju mājās un to vajadzēs vairāk nekā tikai kafijai, cenšamies mandeles iepirkt kaut cik vairumā, lai šādi traģiski rīti vairs nepienāk. Mandeles pērku beziepakojuma veikalā Turza – kāds prieks, ka man šis burvīgais veikals ir dikti tuvu mājām! Arī cena tur ir ļoti pievilcīga – patlaban €13,84/kg. Rimi par sveramajām mandelēm es samaksāju aptuveni tādu pašu ciparu, bet noteikti ne par pilnu kilogramu. Manīju, ka arī Riekstijums.lv internetveikalā ir laba cena kilograma pakai gan lobītām, gan mandelēm ar mizu.

SIETIŅŠ

Lai izkāstu pienu un iegūtu iespējami sausus mandeļu biezumus tālākizmantošanai, nepieciešams izmantot kādu smalku sietiņu, ko būs ērti satvert un lietot. Daudz kur ir minētas receptes, kur mandeļu piens pagatavojams arī bez sietiņa (tās gan vēl neesmu notestējusi). Domājot par sietiņu, vispirms noteikti iesaku paskatīties mājas krājumos, vai tur jau neglabājas kaut kas tam labi noderīgs. Man nekā tāda nebija, tādēļ pēc nelielas izpētes un ieteikumiem nopirku Onya produktu maisiņu komplektu turpat Turzā (kopā 5 maisiņi). Vienu no tiem izmantoju piena kāšanai, pārējos komplektā esošos maisiņus saliku tiem paredzētajā jaukajā maisiņā un iemetu somā. Tagad varu gan taisīt augu pienu, gan arī esmu gatava random iepirkšanās brīžiem. Win-win!

BLENDERIS

Par cik beidzot ir saistīta tēma, varu padalīties ar ieteikumu par blenderi. Savulaik, kad nebija daudz naudas visādu extra ierīču iegādei, nožmiedzāmies un pa lēto nopirkām Sencor rokas blenderi. Šķita, ka par skopumu samaksāsim divreiz, taču visas šaubas ir pagaisušas. Blenderis mums darbojas uz urrā jau teju 4 gadus – nekas nav saplīsis, un tas labi blenderē gan riekstus, gan saldētus augļus. Pat ledu tas iztur godam! Visi mūsmāju smūtiji, pesto un tagad augu pieni vienmēr top tieši šo ar blenderi. Ja esi uzticama low-budget rokas blendera meklējumos – intereneta dziļumi vēsta, ka krāsainais Sencor joprojām maksā ap 12-14 €… 🙂

Vai tas ir sarežģīti?

Man pašai, pirms izmēģināju šo pienu pagatavot, lielākais čakars šķita tieši piena izkāšana no biezumiem. Tādu iespaidu man radīja lasītie varianti, kur izkāšanai izmanto marli – biju to iztēlojusies kā ķēpīgu padarīšanu. Visu atrisina un vienkāršo Onya produktu maisiņi – to actiņas ir gana šauras, lai izspiestu tiešām krēmīgu, ne-biezumainu pienu. Tas labi dara savu darbu! No ķēpīguma ir vien tik, cik pēc tam nomazgāt vienu bļodu, blendera detaļas un maisiņu. Jo vairāk šo pienu gatavoju mājās, jo vairāk šķiet, ka tā izspiešana ir pat patīkama nodarbe. Kaut kas maģisks tur ir!

Manuprāt, ļoti svarīgi ir arī saprast, kad ir vispareizākais brīdis, kad tavā dienas ritmā dabīgi “ielien” šī piena pagatavošanas nodarbe. Mandeļu piens neaizņems daudz laika gatavošanai (aptuveni 5-10 minūtes), taču būsim reāli – ne vienmēr no rīta to gribēsies darīt. No rīta taču gribas vienkārši pamosties un uzreiz ieliet sev kafijas krūzi, vai ne? Tieši tāpēc es cenšos šo darbiņu paveikt dienas laikā – no rīta iemērkt bļodā mandeles un vakarā pagatavot pienu. Citam varbūt labāk derēs citi laiki – tāpēc jaunā ieraduma nostiprināšanai padomā par sev ērtāko laiku. Bieži vien jauni ieradumi un apņemšanās pazūd nebūtībā vien tamdēļ, ka tām izvēlamies un veltām nepareizo laiku. Piemēram, es zinu, ka es nekad necelšos piecos no rīta, lai dotos skriet. Vasarā. Ziemā. Nu – jebkad. 🙂

Ko darīt ar pāri palikušajiem biezumiem?

Man šķiet, ka pats foršākais visā šajā mandeļu piena gatavošanā ir iegūtie biezumi. Pat ja vēl nezini, kur tos izmantosi vai arī nav garastāvoklis uzreiz cept kūkas vai cepumus – nesatraucies! Uzreiz pēc piena pagatavošanas vari biezumus vienkārši izkārtot uz cepešplāts ar tajā ieklātu cepampapīru (izmanto vairākkārt lietojamo for extra karma points 🙂 ) un iešaut cepškrāsnī kaltēties uz 110 C. Atkarībā no tā, cik biezā kārtiņā biezumi ir izvietoti, tie izkaltēsies aptuveni 1-1,5 h laikā. Izkaltušos biezumus vari saberzt ar plaukstām (atkal patīkama kinētiskā nodarbe) vai virtuves kombainā un voila – tev ir mandeļu milti! Tikai uzmani, lai tie nekaltējas pārāk ilgi! Man tādā veidā sanāca drusciņ apgraudzējums. Ja vien neplāno gatavot smukos makarūnus, kur nepieciešami ļoti smalki mandeļu milti bez miziņām, tad par veikalā nopērkamajiem dārgajiem mandeļu miltiem droši vari aizmirst un izbaudīt pašgatavotos miltus.

No tiem vari sacept kūkas, cepumus un vēl visādus brīnumus, par kuriem raksta dažādos ēdienu blogos. Es izmēģināju Holy Cow! ēdienu bloga recepti – ķirbju pralinē tarti (vegāniska, bezglutēna). No pekanriekstiem, kļavu sīrupa un brūnā cukura gatavotā pralinē virskārtiņa bija dievīga! Es gan laikam piešautu drusciņ vairāk saldinātāju gan pildījumam, gan arī mīklai, taču kopumā šī tarte ir laba atslodze, ja apnikuši ļoti saldi deserti un gribas kaut ko ķirbīgu.

Ja saņemšos pagatavot makarūnus un man tas izdosies no pašas gatavotajiem mandeļu miltiem – par to noteikti neklusēšu un padalīšos blogā vai Instagramā!

Ja tev ir foršas receptes, kur izmantot mandeļu miltus – padalies ar tām komentāros!

Vai es to gatavošu vēlreiz?

Jā, un pavisam noteikti jā! Man ir prieks, ka tik vienkārša lieta kā paša gatavots mandeļu piens var man ļaut izslēgt no mūsmāju miskastes satura vienu konkrētu iepakojumu veidu. To es atgādinu sev tajās dienās, kad uznāk galīgākais slinkums kaut ko šivarēties pa virtuvi.

Es pieļauju, ka varētu gadīties nopirkt jau safasēto pienu veikalā gadījumos, kad man būs nepieciešams ātri kaut ko uzcept bez iespējas tam visam savlaicīgi sagatavoties. Taču centīšos ierobežot šādus slinkuma brīžus, cik vien iespējams. Labas lietas taču dzīvē parasti var +/- ieplānot! (un vajag ieplānot)

Par izmaksām

Šī bija mana pamatinterese un galvenais jautājums: vai mandeļu piens, kas gatavots mājās, ir lētāks par veikalā nopērkamo? Vai tas ir izdevīgi?

Rupji rēķinot, pagatavot 1 litru mandeļu pienu mājās man iznāk aptuveni par €3,80, kas ir daudz dārgāk par veikalā nopērkamajiem mandeļu pieniem (lētākais litrā maksā €1,99 , Rimi).

Tomēr nenolaid rokas – ir vēl daži faktori, kas ietekmē cenu un savā ziņā to arī attaisno! Jāņem vērā, ka pastāv iespēja “spēlēties” ar izmantotā ūdens daudzumu. Pievienojot krietni vairāk ūdeni, mandeļu piens sanāks vairāk (taču tas būs ūdeņaināks). Es vienmēr gatavoju pēc šīs receptes, jo man patīk krēmīgāks piens. Taču noteikti var visu sablenderēt un pirms pildīšanas pudelē tajā ieliet nedaudz ūdeni, tādējādi pienu atšķaidot. Tad tās izmaksas varētu nokristies uz kaut kādiem 3,00-3,20 €. (vēlreiz atgādinu – visnotaļ aptuvena matemātika)

Taču, lai kā tur būtu ar pienu – pats galvenais ieguvums, manuprāt, ir mandeļu milti.

No kaut kādiem 140 gramiem mandeļu, ko izmantoju savā pirmajā eksperimentā, pēc biezumu izkaltēšanas cepeškrāsnī man sanāca aptuveni 70 grami mandeļu miltu. Salīdzinājumam paņemsim to vienu dārgo mandeļu miltu variāciju, kas ir atrodama Rimi veikalos par €8,89. Pēc maniem aprēķiniem mani iegūtie milti tad maksātu ap diviem eiro.

Ir skaidrs, ka šādi iegūti milti nav tik augstas kvalitātes kā veikalos nopērkamie blanšēto mandeļu milti. Ir vēl vairāk skaidrs, ka mani aprēķini gan jau kaut kur ir arī nedaudz kļūdaini.

Par spīti tam visam, samazinot manu iegūto miltu vērtību uz pusi (tātad 1 eiro), tie jau noņem veselu eiro no izmaksām par piena gatavošanai izmantotajām mandelēm. Līdz ar to iznāk, ka papildus pienam iegūstam arī mandeļu miltus, kas jebkurā gadījumā veikalā ir dārgāki par pašu pienu. Te arī, manuprāt, ir tas galvenais naudiskais ieguvums, neko pat diži nerēķinot vairāk.

Kādas ir alternatīvas mandeļu pienam?

Ja ir ļoti svarīgi tikai un vienīgi ietaupīt līdzekļus, tad labā ziņa ir tāda, ka arī no auzām ir iespējams pagatavot pienu. Auzas, visticamāk, ir lētākā pagatavojamo augu pienu izejviela. Man gan auzu piens klāt kafijai galīgi nešķiet lejams, taču tas noteikti ir gaumes jautājums. No savas pieredzes vēl nevaru spriest, taču ir daudzi vairāk vai mazāk līdzīgi veidi, kā pagatavot pienu no citiem riekstiem, sojas pupiņām, kvinojas, kaņepju sēklām… Atliek vien ļauties iedvesmai (un lielākiem vai mazākiem izdevumiem) un doties blenderēt!

Tuvākajā nākotnē noteikti izmēģināšu pagatavot auzu un varbūt arī citus pienu veidus. Ir skaidrs, ka kaut ko tādu kā kvinojas piens negatavošu lieku izdevumu dēļ (pie mums kvinoja nav tik lēts produkts, kā gribētos), taču paeksperimentēt man noteikti ir interese.

Un kā ir tev? Vai izmēģināsi pagatavot mandeļu pienu mājās?


Vai esi gatavojis mandeļu pienu?

Pastāsti par savu pieredzi!

Ja tev ir jautājumi, ko neesmu vēl atbildējusi rakstā – pajautā, parunāsimies!

2 Comments

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *