Kā izmainījušies mani less waste ieradumi 3 gadu laikā

Izlasīsi 8 minūtēs

Par less waste dzīvesveidu sāku interesēties 2018. gada vasarā. Vai less waste joprojām ir aktuāls manās mājās 2021. gadā – pēc 3 gadiem? Šoreiz rakstā mazliet personiskāk stāstu par to, kur šobrīd ir nosēdies mazākatkritumu dzīvesveids un tā tematikas pārcilāšana.

Zero waste uzplaukums 2018. gadā
Kādas izmaiņas ieviesa pandēmija
Iepirkšanās ieradumi
Vai zero waste vēl ir aktuāls
Labi ilgstpējīgi ieradumi, ar kuriem sākt

Zero waste uzplaukums 2018. gadā

2018. gads Latvijā atvēra jaunu lappusi. Visticamāk, labas ārzemju prakses iedvesmoti, pamazām Rīgā vienu pa vienam parādījās jauna veida veikali: beziepakojuma produktu veikali.

Zeroveikals, Turza (mainījis lokāciju no centra uz Teiku un pārdēvēts par Riekstos), Burka, Zemes Draugs bija vieni no pirmajiem beziepakojuma produktu veikaliem Rīgā. Ļoti priecējoši ir tas, ka šī nebija vien galvaspilsētas īpatnība. Drīz vien atvērās beziepakojuma produktu veikali arī Cēsīs, Liepājā, Kuldīgā un citviet Latvijā.

Kādreizējais beziepakojuma produktu veikals Turza

(attēlā) Turza bija mans mīļākais beziepakojuma produktu veikals, jo tur varēja nopirkt teju visa veida pārtikas produktus, ko es parasti pirktu Rimi.

Manuprāt, laiks no 2018. gada līdz pandēmijas sākumam bija izcils zero waste un beziepakojuma iepirkšanās ziņā. Bija iegriezts tik fenomenāls informācijas virpulis. Bija daudz jauna, ko atklāt gan ilgtspējīgu produktu alternatīvu ziņā, gan zero waste ieradumu ziņā. Pat par spīti skeptiķiem (kuru vienmēr ir gana it visur) zero waste, less waste ieradumi un beziepakojuma produkti un tāda iepirkšanās sabiedrībā tika pieņemta visnotaļ atsaucīgi.

Visforšākais, manuprāt, ir tas, ka ikkatrs šajā visā varēja (un joprojām) atrast kaut ko sev. Vai tie būtu metāla salmiņi un skaistas ūdens pudeles, kuras atkārtoti uzpildīt, neiegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs. Daudzām sievietēm tā bija menstruālo piltuvju un menstruālo biksīšu atklāšana. Liela daļa cilvēku atklāja, ka banānus var likt nevis plastmasas maisiņā, bet gan savā atkārtoti izmantojamā produktu maisiņā.

No šī lieliskā gada un joprojām saturu rada dažādi sustainable jeb ilgstpējīga dzīvesveida entuziasti, no kuriem ļoti daudz var apgūt. Daudziem es sekoju joprojām.

(attēlā) Arī beziepakojuma produktu veikalos ir pieejamas vairākas produktu opcijas.

Kādas izmaiņas ieviesa pandēmija

Pandēmija ir tik komplicēts laiks. Gan es, gan miljoniem citi cilvēki nebija pieredzējuši ko tādu, kas pieprasa ātru psihoemocionālu pielāgošanos jauniem apstākļiem. Pie tam – ļoti mainīgiem, kā arī bez iepriekšēja analoga piemēra.

Es atceros, kā pati 2020. gada martā ar aizdomām skatījos uz mājas durvju rokturiem un tos dezinficēju. Iepriekš par neko tādu pat neiedomātos. Par sabiedrisko transportu aizmirsu, drīz vien arī es nonācu dīkstāvē. Uz veikalu pēc paikas aizbraukt deleģējām māsu (kurai ir mašīna) vai arī braucām divatā, bet reizi nedēļā. Mājupceļā arvien vairāk sapratu, ka esmu kaut kādā jaunā veģetatīvās distonijas vaibā, kad, cilvēkos esot un plauktā meklējot pesto burciņu, šķiet, ka tu elpo kaitīgu gaisu.

(attēlā) Rimi tik un tā iepirkos (un joprojām iepērkos) ar saviem iepakojumiem.

Iepirkšanās ieradumi

Lieki piebilst, ka līdz ar visu pārējo arī beziepakojuma produktu veikali tika nedaudz piemirsti. Tā paša gada ziemā, kad jau dzīvoju savā pirmajā centra vienistabniekā, atsāku uz tiem atkal doties. Tagad gan bija jādodas ar sejas masku, un termiski neapstrādājamās preces bija jāpalūdz iesvērt pārdevējam. Kaut kur joprojām manī dzīvojās stress par to, vai apkārt nav kaitīgais pandēmijas gaiss. Tas viss bija kaut kā neērti, krietni ilgāk, un turklāt ziemā. Brilles svīst, mētelī karsti, dažreiz jāgaida rindā. Lielā Rimi tas viss kaut kā… ātrāk un ērtāk.

Ar nožēlu jāatzīst, ka gan beziepakojuma produktu veikalos, gan tirgū iepērkos joprojām visnotaļ reti. Tas nav tāpēc, ka tos vairs neatzīstu. Tie perfekti darbojas arī pandēmijas laikā. Šobrīd tie nesakrīt ar manām dzīves preferencēm un resursiem, un tā ir mana izvēle.

Šobrīd iepērkos Rimi vai kādā no piemājas mazajiem veikaliņiem. Uz veikalu dodos ar savām auduma tašiņām un/vai mugursomu. Atkārtoti izmantojamos maisiņus praktiski vairs neizmantoju, ja nu vienīgi skaidri zinot, ka pirkšu trauslākus vai smalkākus produktus (piemēram, sveramos šampinjonus un redīsus). Teju visus dārzeņus un augļus lieku tāpat vien – pa taisno groziņā (bez maisiņiem). Tieši tāpat tos transportēju tašiņās un mugursomā, un tiem nekas pa ceļam nenotiek. Skatoties produktus iepakojumos, cenšos atrast alternatīvas bez iepakojuma (piemēram, gurķus bez plēves). Ja tādu nav, tad nekas: ja ļoti gribu, tad pērku arī iepakojumā.

(attēlā) Manā less waste ceļojumā aktuāla ir aprašana ar mazu virtuvi. Kā japāņiem.

Vai zero waste vēl ir aktuāls

Izskatās, ka zero waste vairs nav tik skaļi aktuāls arī sociālajos tīklos. Pat citi labi pazīstami zero waste publicisti pievērsušies modes ekspansijai, mammu dzīvei vai dažādu veidu pašizaugsmei. Varbūt vienkārši visi jau ir sapirkušies savus metāla salmiņus un bišu vaska siera ietinamās drāniņas?

Un vispār jau tas viss ir normāli. Bieži vien soctīklu radītās ainas liek piemirst, ka ir ok, ja viedokļi un aktualitātes mēdz mainīties, laikam ritot uz priekšu. Būtu jocīgi sēdēt uz vietas vai arī nemitīgi skatīties atpakaļvirzienā un pie tā turēties, ja aktualitātes reāli ir mainījušās. Tā ir tīra spītība, kā arī sava veida muļķība.

Manuprāt, metāla salmiņi arī ir laba iniciatīva, taču daudz nepieciešamāk ir domāt par efektīvākiem ilgtermiņa risinājumiem un darbībām, kas rada lielāku ietekmi. Un tas ietver ne tikai cilvēku aicināšanu nopirkt kādu zero waste produkta alternatīvu, bet gan ieskatīties pašiem savos ieradumos un izpratnē par to, kas ir ilgstpējība un videi draudzīga rīcība. Un – kā ikviens var atrast sevi ilgtspējības iespēju plašumā.

atkritumu šķirošana small

Labi ilgstpējīgi ieradumi, ar kuriem sākt

Lai gan man joprojām patīk meklēt zero waste produktu alternatīvas un atrast patiešām labas opcijas, es cenšos meklēt, ko vēl vairāk es varu darīt. Un patiesībā – ko var darīt ikviens. Te ir dažas idejas, kurām arī es pēdējā laikā vēršu īpašu fokusu.

Šķirot atkritumus pareizi. Esmu pārtraukusi tādu nodarbi kā wishcycling. Tā ir nepārstrādājamu atkritumu ievietošana šķiroto atkritumu miskastē ar cerību, ka tie tomēr tiks pārstrādāti. Par to, kas ir wishcycling, lasi vairāk šajā rakstā:
🔗 Wishcycling jeb nepārstrādājamo atkritumu šķirošana

Šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus. Es beidzot dzīvoju mājā ar gana progresīviem apsaimniekotājiem, kas blakus tipisko šķirojamo atkritumu konteineram novietojuši arī brūno bioatkritumu konteineru. Tas man patiešām bija liels mērķis un vēlme. Un to nav grūti izdarīt! Uzzini par to vairāk, vēršoties pie savas dzīvojamās mājas atkritumu apsaimniekotāja.

Izvērtēt, vai dabai draudzīgais produkts patiešām ir dabai draudzīgs. Ļoti daudzi uzņēmumi piekopj tā saucamo greenwashing, kad produkts patiesībā nemaz nav videi draudzīgs, bet tiek tā reklamēts. Labs piemērs ir tad, kad liela korporācija ar lielu un videi absolūti nedraudzīgu produktu klāstu izlaiž vienu dabai draudzīgo produktu. Papēti, kā tiek reklamēts šāds produkts – kāds ir tā vizuālais tēls, kas atainots uz etiķetēm? Citreiz tas, ko sauc par dabai draudzīgu, patiesībā ir nedaudz mazāk slikts produkts. Par greenwashing praksi gan ir vērts runāt atsevišķi – par to nākamreiz. 🙂

Leave a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *