Vai tas bija vien bums? Less waste manās mājās šobrīd

Izlasīsi 10 minūtēs

Varbūt es vienkārši jau esmu sapirkusi gana daudz produktu maisiņus un šampūnziepes matiem un ķermenim. Varbūt aktualitātes ir nomainījušās kā gadalaiki. Kas pēc tā ir palicis? Vai less waste joprojām ir aktuāls manās mājās (un vispār)? Mazliet personiskāk par to, kur šobrīd ir nosēdies mazākatkritumu dzīvesveids un tā tematikas pārcilāšana.

Ar šo rakstu atklāju blogā jauno #personiskāk tēmturi!

Joprojām nezinu, vai personīgs un personisks patiešām ir lietojami kā savstarpēji aizvietojami sinonīmi. Jebkurā gadījumā – ir tēmas un novērojumi, kas laika gaitā nobriest un vēlas velties kaut kur ārpusē. Jāatzīst, ka mūsdienu īpašo viedokļu tendence mani biežāk sanikno nekā iepriecina, un es nevēlētos pievienoties vispārīgajam troksnim. Līdz ar to piesardzīgi, bet vienlaikus arī optimistiski atklāju Dari lietas blogā drošu vietu, kur atbrīvot tās pārdomas, kas manī ir iekrājušās un kurām, manuprāt, ir potenciāls sniegt pārdomu impulsu arī citiem.

Lieliskais astoņpadsmitais gads

2018. gads Latvijā atvēra jaunu lappusi. Visticamāk, labas ārzemju prakses iedvesmoti, pamazām Rīgā vienu pa vienam parādījās jauna veida veikali: beziepakojuma produktu veikali. Zeroveikals, Turza (mainījis lokāciju no centra uz Teiku un pārdēvēts par Riekstos), Burka, Zemes Draugs un vēl daudzi citi. Ļoti priecējoši ir tas, ka šī nebija vien galvaspilsētas īpatnība. Drīz vien atvērās beziepakojuma produktu veikali arī Cēsīs, Liepājā, Kuldīgā un citviet Latvijā.

Kādreizējais beziepakojuma produktu veikals Turza

(attēlā) Turza, kuras vairs nav, vienmēr ir bijusi mans mīļākais beziepakojuma produktu veikals.

Manuprāt, laiks no 2018. gada līdz pandēmijas sākumam bija izcils zero waste un beziepakojuma iepirkšanās ziņā. Bija iegriezts tik fenomenāls informācijas virpulis. Bija daudz jauna, ko atklāt gan ilgtspējīgu produktu alternatīvu ziņā, gan zero waste ieradumu ziņā. Pat par spīti skeptiķiem (kuru vienmēr ir gana it visur) zero waste, less waste ieradumi un beziepakojuma produkti un tāda iepirkšanās sabiedrībā tika pieņemta visnotaļ atsaucīgi.

Visforšākais, manuprāt, ir tas, ka ikkatrs šajā visā varēja (un joprojām) atrast kaut ko sev. Vai tie būtu metāla salmiņi un skaistas ūdens pudeles, kuras atkārtoti uzpildīt, neiegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs. Daudzām sievietēm tā bija menstruālo piltuvju un menstruālo biksīšu atklāšana. Liela daļa cilvēku atklāja, ka banānus var likt nevis plastmasas maisiņā, bet gan savā atkārtoti izmantojamā produktu maisiņā.

No šī lieliskā gada un joprojām saturu rada dažādi sustainable jeb ilgstpējīga dzīvesveida entuziasti, no kuriem ļoti daudz var apgūt. Daudziem es sekoju joprojām.

(attēlā) Arī beziepakojuma produktu veikalos ir pieejamas vairākas produktu opcijas.

Kas notika pandēmijā

Pandēmija ir tik komplicēts laiks. Gan es, gan miljoniem citi cilvēki nebija pieredzējuši ko tādu, kas pieprasa ātru psihoemocionālu pielāgošanos jauniem apstākļiem. Pie tam – ļoti mainīgiem, kā arī bez iepriekšēja analoga piemēra. Es atceros, kā pati 2020. gada martā ar aizdomām skatījos uz mājas durvju rokturiem un tos dezinficēju (iepriekš par neko tādu pat neiedomātos). Par sabiedrisko transportu aizmirsu, drīz vien arī es nonācu dīkstāvē. Uz veikalu pēc paikas aizbraukt deleģējām māsu (kurai ir mašīna) vai arī braucām divatā. Mājupceļā arvien vairāk sapratu, ka esmu kaut kādā jaunā veģetatīvās distonijas vaibā, kad, cilvēkos esot un plauktā meklējot pesto burciņu, šķiet, ka tu elpo kaitīgu gaisu.

(attēlā) Rimi tik un tā iepirkos (un joprojām iepērkos) ar saviem iepakojumiem.

Lieki piebilst, ka līdz ar visu pārējo arī beziepakojuma produktu veikali tika nedaudz piemirsti. Tā paša gada ziemā, kad jau dzīvoju savā pirmajā centra vienistabniekā, atsāku uz tiem atkal doties. Tagad gan bija jādodas ar sejas masku, un termiski neapstrādājamās preces bija jāpalūdz iesvērt pārdevējam. Kaut kur joprojām manī dzīvojās stress par to, vai apkārt nav kaitīgais pandēmijas gaiss. Tas viss bija kaut kā neērti, krietni ilgāk, un turklāt ziemā. Brilles svīst, mētelī karsti, dažreiz jāgaida rindā. Lielā Rimi tas viss kaut kā… ātrāk un ērtāk.

Ar nožēlu jāatzīst, ka gan beziepakojuma produktu veikalos, gan tirgū iepērkos joprojām visnotaļ reti. Tas nav tāpēc, ka tos vairs neatzīstu. Tie perfekti darbojas arī pandēmijas laikā. Šobrīd tie nesakrīt ar manām dzīves preferencēm un resursiem, un tā ir mana izvēle.

Šobrīd iepērkos Rimi vai kādā no piemājas mazajiem veikaliņiem. Uz veikalu dodos ar savām auduma tašiņām un/vai mugursomu. Atkārtoti izmantojamos maisiņus praktiski vairs neizmantoju, ja nu vienīgi skaidri zinot, ka pirkšu trauslākus vai smalkākus produktus (piemēram, sveramos šampinjonus un redīsus). Teju visus dārzeņus un augļus lieku tāpat vien – pa taisno groziņā (bez maisiņiem). Tieši tāpat tos transportēju tašiņās un mugursomā, un tiem nekas pa ceļam nenotiek. Skatoties produktus iepakojumos, cenšos atrast alternatīvas bez iepakojuma (piemēram, gurķus bez plēves). Ja tādu nav, tad nekas: ja ļoti gribu, tad pērku arī iepakojumā.

(attēlā) Manā less waste ceļojumā aktuāla ir aprašana ar mazu virtuvi. Kā japāņiem.

Kas jums vispār šobrīd ir aktuāli?

Bet vispār: vai zero waste un less waste vispār vēl ir aktuāli arī jums?

Par to kaut ko publicējot un liekot Instagramā ierakstus, redzu, ka atgriezeniskā saite ir izmainījusies. Jāatzīst, ka man ir grūti uztaustīt, kas šobrīd no visa zero waste un less waste arsenāla cilvēkiem ir aktuāls. Iespējams, ka savā ieradumā periodiski uztaisot sociālo mediju celibātu vai vienkārši aktīvi neblogojot, esmu iekļuvusi aiz aprites robežas. Pat citi labi pazīstami zero waste publicisti pievērsušies modes ekspansijai, mammu dzīvei vai dažādu veidu pašizaugsmei.

Savā ziņā tas viss ir normāli: viedokļi un aktualitātes mēdz mainīties, laikam ritot uz priekšu. Būtu jocīgi sēdēt uz vietas vai arī nemitīgi skatīties atpakaļvirzienā un pie tā turēties, ja aktualitātes reāli ir mainījušās.

Varbūt arī jūs vienkārši esat sapirkuši gana daudz metāla salmiņus, produktu maisiņus un šampūnziepes. Varbūt visu esat labi iemācījušies, ieviesuši ilgtspējīgākus paradumus un tagad rādāt piemēru citiem bez vajadzības iedvesmoties no mana satura. 🙂

Līdz ar to man ir jautājums tev. Kā ir tev? Priecāšos, ja padalīsies zemāk komentāros ar to, kur tu šobrīd esi savā less waste ceļojumā. Kāds saturs tevi interesē tagad? Par ko tu gribi uzzināt vairāk? Kas tev vairs nav aktuāli?

(attēlā) Man mīļa nodarbe ir ēst gatavošana mājās bez liekiem atkritumiem.

Mani jaunie less waste mērķi

Kamēr nezinu, par ko tieši mazākatkritumu dzīvesveidā droši un pārliecināti postot Instagramā un blogā, es turpinu izzināt, kur vēlos attīstīt savus ieradumus un zināšanas.

Darbs ar darīšanu

Ieinteresēt mājiniekus mazākatkritumu dzīvesveidā. Šobrīd vēlreiz no jauna apgūstu mazākatkritumu dzīvesveida ieradumus kopdzīvē. Ar katru līdzcilvēku ir citādāk. Tas, ka man interesē un dabīgi nāk daudzi šī dzīvesveida ieradumi un iemaņas, nenozīmē, ka arī līdzcilvēki to visu uzņem ar atplestām rokām. Līdz ar to arī manas darbības šur tur ieslīgušas sava veida slinkumā vai klapītēs. Daudz vairāk čiponu, citi slinkumā pirkti iepakoti produkti, biežākas Bolt Food ēdienu pasūtīšanas, vairāk higiēnas produktu vannasistabas kastītē… Ir vieta uzlabojumiem gan man, gan videi un apkārtējiem cilvēkiem, kas dod savu ietekmi arī man.

Šķirot atkritumus pareizi. Esmu pārtraukusi tādu nodarbi kā wishcycling. Tā ir nepārstrādājamu atkritumu ievietošana šķiroto atkritumu miskastē ar cerību, ka tie tomēr tiks pārstrādāti. Par to jau esmu sagatavojusi atsevišķu rakstu. Papildus tam vēl viens jaunums ir bioatkritumu šķirošana. Es beidzot dzīvoju mājā ar gana progresīviem apsaimniekotājiem, kas blakus tipisko šķirojamo atkritumu konteineram novietojuši arī bioatkritumu konteineru.

Darbs ar psiholoģisko pusi

Meklēt veidus, kā organiski nostabilizēt dažādus less waste ieradumus. Esmu sapratusi, ka sākotnējais entuziasms par zero waste štellēm man ir krietni aiz muguras. Šobrīd vēroju, kādi ieradumi ir saglabājušies, kādi pārtrūkuši un kāpēc tā ir noticis. Man personīgi vairs neinteresē piekopt less waste lietas, kas mani apgrūtina vai patērē reālistiski pārlieku daudz manus naudas un laika resursus. Domāju, ka arī daudzi citi ir sapratuši, ka viņu metāla salmiņš neatrisinās globālo pasaules piesārņojuma krīzi. Tomēr tas nav iemesls nolaist rokas un padoties. Par būtiskākajām atziņām noteikti dalīšos blogā.

Rast iedvesmu turpināt. Esmu atskatījusies skumdinošo ainu, kā kaimiņi savus benčikus iemet nevis sadzīves atkritumu miskastē, bet gan stikla taras konteinerā, jo sadzīves atkritumu konteiners ir burtiski vienu soli tālāk, tātad neērti. Ne tikai šī, bet daudzas citas sadzīves prakses ainiņas man, ja pavisam atklāti, reizēm sadirš visu manu vēlmi censties. Nafig man tērēt par pusstundu vairāk laika beziepakojuma veikalā, ja piemājas Rimčikā cilvēki joprojām stūķē banānus plastmasas maisiņos un tad atliek atpakaļ produktu groziņā, jo pārdomāja? Apzinos, ka apkārt esošiem sliktiem piemēriem nevajag noteikt manas darbības, lai kādu arī bezcerību tie bez atļaujas man iegrūž redzeslokā. Ir jēga darīt citādāk, un vēl svarīgāk ir meklēt, ko darīt, lai radītu arvien plašākas pārmaiņas.

Kā jau minēju, es priecāšos, ja padalīsies ar savu stāstu – kādas ir tavas šī brīža aktualitātes zero waste, less waste un videi labvēlīgu ieradumu ziņā? Droši dalies ar ieteikumiem, par ko tu vairāk vēlētos lasīt un redzēt Dari lietas blogā, es to ļoti novērtēšu!

Leave a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *