Zaļi zāles puduri krastā Purezera dabas taka
Ceļo Latvijā

Dabas takas Vidzemē, kuras noteikti jāizstaigā

6 min read

Vietējo dabas taku izpēte ir viena no manām mīļākajām nodarbēm. Lai gan Latvija ir 152 reizes mazāka nekā ASV, pie mums ir diezgan liela bagātība ar iespaidīgām dabas takām. Un vēl ir tik daudz foršu vietu, ko gribas izpētīt! Šoreiz ar draugu izvēlējāmies doties uz Vidzemi apskatīt Latvijas purvu dabas takas. Šajā foto stāstu rakstā uzzināsi vairāk par mūsu izvēlētajām dabas takām. Uz kuru no tām dosies tu?


Mēs izbraucienam veltījām divas dienas ar palikšanu pa nakti teltī. Pirmajā dienā plānojām izpētīt 3 dabas takas, paēst kādā vietējā kafejnīcā un atrast foršu vietu teltij pie jūras. Otrajā dienā gribējām vien nopeldēties jūrā un doties mājās.

Objekti, kurus apskatījām:

Ķirbižu meža taka un Niedrāju-Pilkas purvs

Purezera taka – apkārt ezeram

Rankuļrags – gardām vakariņām

Kur uzsliet telti Vidzemes piekrastē?


Ķirbižu meža taka un Niedrāju-Pilkas purvs

Vispirms bijām iecerējuši apskatīt Ķirbižu meža taku. No tā gan iznāca fiasko – izrādījās, ka visa dabas taka ir aizaugusi ar gariem zāles džungļiem. Tā kā mēs negribējām ievākt veselu baru ērču (varbūt citiem tas patīk 😀 ), devāmies uz nākamo pieturas punktu.

Waze mūs veda pa meža ceļu, kas šķita topam arvien šaurāks un šaurāks ar katru nobraukto kilometru. Šis šaurais ceļš mūs aizveda uz Niedrāju – Pilkas purvu. Bijām iebraukuši dziļi Vidzemē. Te bez mums nebija nevienas citas dzīvas dvēseles. Lieliski! Izbaudījām purva klusumu, panašķojāmies pa kādai lācenei un ieskatījāmies acīs dažiem tumšajiem purva dīķiem. Takas vidū bija arī neliels skatu tornis. No augšpuses viss purvs izskatījās kā maza savanna. Artūrs teica, ka pietrūka tikai iztēloties šur tur pa kādai lauvai.

Purezera taka – apkārt ezeram

Tā kā šī purva taka neizrādījās visai gara un mums vēl gribējās kārtīgi izstaigāties, devāmies tālāk. Aizbraucām apskatīt 4 km garo Purezera taku. Kas par skaistumu ir šī dabas taka!

Taka sākas ar to, ka tu dodies iekšā mežā. Mēs uztrāpījām tieši melleņu sezonas pašā zenītā! Fantastika! Tik daudz melleņu nebiju redzējusi vēl nevienā mežā. Labprāt gribētu tur doties vēlreiz vien mellenes salasīt sasaldēšanai ziemai. Redzējām arī dažas brūklenes, kas jau sāka sārtoties. Lēnā garā devāmies caur mežu. Ātri nesanāca – mellenes taču jāēd! 😀 Pēkšņi mežs beidzas, un mēs nonākam pie brīnišķīga ezera. Taka stiepjas apkārt visam ezeram un sākotnēji šķiet ļoti gara (tā nav). Bet daba, kas rotā ezera krastus… Būtu muļķīgi doties atpakaļ mežā un prom, taku nemaz neizejot!

Takā ik pa laikam apskatāmi arī informatīvi plakāti. Mežs, kuram izgājām cauri, un jau pirmie soļi apkārt ezeram mūs pārliecināja. Šī ir skaistākā Latvijas dabas taka. Ikvienam, kas viesojas Latvijā, vajadzētu izpētīt šo taku! Mums šķiet, ka šī taka ietver sevī visu, kas Latvijā ir skaists un vērtīgs. Ja vēlies uzrīkot foršu pikniku kopā ar draugiem, to ir iespējams darīt 2 vietās takā. Tur ir uzbūvētas koka laipas ar soliņiem un arī ugunskura vietu. Ugunskurs uz ūdens virsmas – tas noteikti kādreiz ir jāpiedzīvo!

Rankuļrags – gardām vakariņām

Pirms došanās ceļā centāmies sameklēt dažus restorānus tuvu izvēlētajām dabas takām. Mūs uzrunāja Rankuļraga restorāns. Tas īstenībā ir vien daļa no visai liela kempinga Klintis. Ja esi labas naktsvietas un restorāna meklējumos vai arī meklē foršu vietu, kur vasarā atpūsties ar draugu grupu – tās ir Klintis!

Bet vispirms – ēdiens! Daudzi no ēdienkartes ēdieniem izklausījās garšīgi. Neredzējām gan visai daudz un apmierinošas vegetārās opcijas (tomēr tai vakarā nemaz tādas nemeklējām). Bijām noskaņojušies uz kādu zivi, tāpēc mūs uzrunāja līdakas kotletes ar kartupeļu biezeni. Tas garšoja fantastiski! Iedzērām arī pa lielai glāzei mājas limonādes un baudījām vasarīgo vakaru saulainajā restorāna terasē (daloties šajā patīkamajā atmosfērā arī ar lapsenēm, protams).

Kur uzsliet telti Vidzemes piekrastē?

Pēc ēšanas devāmies teltsvietas meklējumos. Atrast Vidzemes piekrastē vientuļu stūrīti, kur divatā baudīt romantisku vakara pikniku ar našķiem un tad doties gulēt teltī, šķita mission impossible. Lielākā daļa piekrastes ir privatizēta, turklāt vienīgais bezmaksas kempings bija pārpildīts un skaļš. Katrs otrais viesis bija uzgriezis uz pilnu klapi savu popmūziku. Tas mums atgādināja, cik ļoti daudz foršākas ir pludmales Kurzemē – tās ir pieejamas ikvienam un ir arī daudz dabiskākas. Lai gan atradāmies tuvu akmeņainajai piekrastei, Vidzemes piekraste kopumā šķita iztīrīta un pārāk cilvēka skarta. Tā kā negribējām visu nakti klausīties cilvēku čalās un krievu popmūziku, nācās meklēt mierīgāku maksas kempingu. Laimīgā kārtā ne visai tālu bija kempings, kur varējām samaksāt 10 eiro un ērti uzsliet savu telti tā, ka neviens apkārtējais netraucēja. Laikam tur, kur maksā, cilvēki uzvedas drusku cienīgāk. Uzslējām telti, paēdām našķus, iedzērām pa alum un devāmies pie miera.

Brokastis pie jūras

No rīta bija jauki paēst brokastis svaigā, nedaudz vēsā jūras gaisā. Šai dienai plānā nebija nevienas dabas takas. Gribām vien nopeldēties jūrā pirms došanās uz pilsētu. Cerot atrast kādu peldvietu, devāmies un nonācām Saulkrastos. Ūdens izrādījās ledaini auksts. Bet protams! Tāpēc drusku pastaigājāmies pa krasta malu, nosaldējām pēdas un devāmies uz mašīnu un atpakaļ uz Rīgu.

Šis izbraukums mums parādīja, cik pat ļoti ok reizēm ir tas, ka plāni izgāžas un galamērķi neizskatās tā, kā sākotnēji biji iecerējis. Tādos brīžos nevajag zaudēt pozitīvo noskaņojumu un entuziasmu – bet vajag turpināt doties piedzīvojumos!

Līdakas kotletes Rankuļraga restorāns

 


Kura ir tava mīļākā Vidzemes dabas taka?

Pastāsti par to komentāros zemāk!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *