Ceļojums uz Itāliju. Venēcija un Cinque Terre

Itālijā jau vienreiz biju viesojusies. Toreiz vairāk fokusējos uz pilsētu tūrismu Veronā, Boloņā, Venēcijā un Romā. Divus gadus vēlāk mans ceļojums uz Itāliju atkal aizveda mani uz Venēciju. Šoreiz apskatīju arī Itālijas dabu, izstaigājot Činkve Terre (Cinque Terre) reģionu, noslēdzot ceļojumu pie Gardas ezera Sirmionē.

Ceļojuma plāns
Venēcija
Činkve Terre

Pirmais rīts Venēcijā pirms check-in viesu mājā. Ar visām somām uz Punta della Dogana, vietai ar manu mīļāko skatu Venēcijā.

Ceļojuma plāns

Ceļojumā devos ar kopā ar draugu un bijām paredzējuši pavadīt Itālijā 7 pilnas dienas (izlidošanas dienu neskaitot):

Otrdiena: ar tiešo vakara reisu ielidot un pārnakšņot Treviso (nepilnu 30 km attālumā no Venēcijas salas)
Trešdiena: no rīta ar vilcienu doties uz Venēciju un izstaigāt pilsētu
Ceturtdiena: ar vaporetto kuģīšiem izbraukāt Venēcijai apkārt esošās salas
Piektdiena: ar autobusu doties līdz Bergamo lidostai, paņemt nomas mašīnu un braukt uz Činkve Terri
Sestdiena: Noiet pirmo pārgājienu un apskatīt Vernazza, Monterosso al Mare un Corniglia ciematus
Svētdiena: Noiet otro pārgājienu un apskatīt Manarola un Riomaggiore
Pirmdiena: braukt uz Gardas ezeru, Sirmioni pārlaist pēdējo nakti Itālijā
Otrdiena: braukt atpakaļ uz Bergamo lidostu un lidot mājās

Šeit arī neliels video ieskats ceļojumā! Nesmu safilmējusi pilnīgi visas aktivitātes, tāpēc video galvenokārt garšai – vairāk info par apskates vietām un ieteikumiem ceļojuma plānošanai lasi tālāk rakstā zem video.

Skats no vienīgā koka tilta Venēcijā – Ponte dell’Accademia

Venēcija

Laikapstākļi un aperoli

Venēcijā jau reiz biju viesojusies. Esmu ceļojusi daudzviet Eiropā un varu teikt, ka tā ir mana mīļākā no visām apmeklētajām pilsētām Eiropā. Tik mīļa, ka labprāt viesotos vēl un vēl! Mani ļoti uzrunā get lost in Venice princips jeb pazušana Venēcijā. Tas principā nozīmē laiskas pastaigas pa Venēcijas šaurajām ieliņām bez īpašas sekošanas līdzi kartes norādēm. Teju katrs stūrītis ir ainavisks un uzmanību piesaistošs.

Ja iepriekš Itālijā viesojos novembra sākumā, šoreiz septembra sākuma saule lutināja ar siltumu robežās no +24 līdz +27. Ja no karstuma neizbēgsi, tad vismaz no saules var patverties šaurajās pilsētas ieliņās. Vai arī terasē ar saulessargiem, kur iedzert kādu aperol spritz, prosecco vai manu jauno favorītkokteili hugo – kaut vai no rīta. Daydrinking is real – terasēs cilvēki dzer aperolus jau pat viepadsmitos, un neviens nevelta greizus skatienus. Te visi atpūšas. Priekš atvaļinājuma – izcili! 👌

(pēdējā bildē) Rialto tilts, protams, ir ļoti populārs, tomēr mani daudz vairāk uzrunā skati no citiem tiltiem. Šeit tāds viskomerciālākais, tūristu maku tukšošanas vaibs.

Ātrāk atbrīvoties no čemodāniem

Hosteļu un viesu māju reģistrācijas laiks Itālijā (vismaz manis apmeklētajās naktsmītnēs) parasti sākas ap plkst. 14.00. Tas nozīmē, ka vajadzēs visur ņemt līdzi somas, ja Venēcijā ierodies ātrāk. Gribas taču jau sākt izstaigāt pilsētu, tomēr jāņem vērā, ka Venēcija ir pilna ar maziem tiltiņiem, kas ved pāri kanāliem. Ar mugursomu uz pleciem ir mazāk problēmu, bet čemodāns ir pilnīgs stragls. Tu attopies, stumdot rokturi iekšā un ārā un čemodānu nemitīgi nēsājam, nevis velkam uz ritentiņiem. Otrkārt, ritentiņi pa daudzviet reljefaino bruģi būs visai skaļi. Iespējams, tāpēc vietēji savā ziņā nīst tūristu barus šajā salā.

No San Marko laukuma līdz Punta della Dogana var doties ar kuģīti (kas var būt pilns) vai ar kājām (pusstundas gājiens, jo savienojošais tilts ir patālu). Abējādi nav ērti – tāpēc labāk lielo staigāšanu uzsākt, kad čemodāns ir atstāts naktsmītnē.

Ko apskatīt Venēcijā

Pat neuzstādot konkrētus apskates objektus kā mērķus, Venēcijā var vienkārši vazāties apkārt un tādējādi apskatīt ļoti daudz no šīs salas skaistuma. Papildus jau minētajām vietām iesaku apskatīt arī šīs:

  • San Marco laukums – salas galvenais laukums, kur atradīsi krāšņo Svētā Marka baziliku, Dodžu pili un Giardini Reali di Venezia dārzu
  • St. Mark’s Campanille tornis – augstākais punkts Venēcijā turpat San Marco laukumā, no kura pavērsies patiešām elpu aizraujoši skati uz oranžajiem torņiem klātajām saliņām
  • Libreria Acqua Alta – īpatnēja, hipsterīga bibliotēka ar kāpnēm, kas veidotas no grāmatām
  • Museo Ebraico – Venēcijas ebreju geto rajons un muzejs (šeit gan diemžēl nevienu reizi neuzspēju aiziet, bet gribētos)

Uzbraukt Kampaniles tornī maksā 10 Eur vienai personai – bet tas ir tā vērts! Venēcija no augšas izskatās sirreāli – mazās saliņas, kas līdz pašām maliņām apbūvētas, šķiet kā jūrā peldoši maketi, nevis reālas būves. Skaisti!

Cicchetti – jā, picām – nē

Runājot par ēšanu, Venēcijā iesaku pilnībā uzņemt našķošanās manieri līdz pat plkst. 20.00. No rīta var ieskriet kādā kafejnīcā pēc espresso un kāda kruasāna. Pa dienu iesaku nodoties pastaigām pa Venēciju. Kad sāk mākt izsalkums, iesaku sameklēt kādu bacaro jeb nelielu tavernu, kur pasniedz cicchetti jeb nelielas, bieži vien kumosa izmēra uzkodas. Viena šāda uzkoda parasti maksā 1 – 1,50 Eur, tās ir gan ar jūras veltēm vai gaļu, gan arī veģetāras. Iesaku noprovēt!

Interesanti, ka Venēcijā uz mazajiem tiltiņiem drīkst ēst saldējumu, ja stāvi kājās. Ja ēdīsi picu, sēžot uz kāpnēm, tas ir aizliegts. Starp citu, picu Venēcijā pasūtīt nevajag. Ugunsdrošības apsvērumu dēļ ar malku kurināmās picas krāsnis šeit ir aizliegtas, tāpēc picu kvalitāte ir average. Pie mūsu mājām gan bija tīri laba fast-food tipa picas vieta – bet Neapoles stila picu Venēcijā laikam nesagaidīt.

Kā es uzzināju par aizliegumu ēst, sēžot uz tiltiņu kāpnēm? Kad pēc pāris aperol spritz kokteiļiem bijām piesēduši uz kāpnēm un apēduši savas piemājas picērijas picas, izlasīju plāksnītē pie tilta, ka tā darīt nedrīkst. 😅

Kā paēst bez tūristu lamatām

Ceļojums uz Itāliju ir kārtīgs ceļojums, ja tajā kā jau īsts gurmāns esi nogaršojis vietējos produktus un autentiskos ēdienus. Jāsaka, ka 50% gadījumu man izdodas vien uzrauties uz kaut kāda tūristu magnēta un tikt pie vidējas kvalitātes ēdiena. 😄 Tomēr esmu iemācījusies novērtēt dažādas pieredzes, arī tādas. Kad sanāk atrast izcilu ēdienu – tad es vienkārši divkārt vairāk par to priecājos!

Lai netrāpītu uz sūdīgām kafejnīcām vai citiem tūristu āķiem Venēcijā, iesaku:

  • Neizvēlēties restorānus un kafejnīcas pie ļoti populāriem tūrisma objektiem – tie teju vienmēr ir dārgāki, jo tur ir liela tūristu plūsma
  • Izvairīties no viesmīļu ieteikumiem – viesmīļi mēdz ignorēt tevis izvēlētu lētāku opciju un ieteikt tev kādu ‘īpašo’ piedāvājumu, kas bieži vien ir krietni dārgāks
  • Pajautāt uzreiz, cik viesmīļa piedāvātais ēdiens maksā – ne jau visi viesmīļi tevi grib čakarēt, tāpēc iesaku uzzināt precīzu cenu, lai vari veikt pārliecinātu izvēli
  • Pasūtīt vienu contorno jeb piedevas uz diviem, lai nepārēstos – restorānos ēdienus pasniedz kārtās un papildus piedāvāto piedevu porcijas mēdz būt milzīgas
  • Izmēģini jūras veltes – kā jau pilsēta pie jūras, nomēģini zivju un jūras velšu ēdienus! Es pagaršoju pastu ar mencu un sēpiju – visi zobi melni, bet garšīgi! 😅
  • Skatīties, kur ēd vietējie – iesaku arī pajautāt vietējiem, kur ir vērts aiziet paēst par saprātīgu cenu
  • Ja negribas uzrunāt vietējos, pēc plkt. 19.00 vakariņās iesaku doties uz Cannaregio rajonu – meklē restorānus gar kanālu, tur paēst dodas vietējie. Piedāvājums ir lielisks, vietas mājīgas un atmosfēriskas, un apkārt valda patīkamais itāļu hajs vakariņu laikā!

Tas ir Cannaregio rajons aptuveni plkst. 21.00. Pirms trim stundām te bija vien pāris tūristi – vakaros kanālmala atdzīvojas, gaisā virmo enerģiskas sarunas un maiga ēdamrīku džinkstoņa pret traukiem. Iesaku noskatīt restorānu un to rezervēt – bet esi laicīgi! Mēs dabūjām rezervētu galdiņu, kura viesi nokavēja 10 minūtes.

Murano un Burano

Venēcija nav tikai vēsturiskā, ikoniskā sala. Ir arī Mestre, Venēcijas kontinenta daļa (mainland), kā arī Venēcijas salai apkārt esošās mazās salas. Populārākās no tām ir Lido, Murano un Burano. Arī mēs veselu dienu veltījām salu izbraukāšanai. Galvenokārt jau tāpēc, ka gribējās izmēģināt braukāšanu ar vaporetto kuģīti. Pēc vietējā transporta informācijas pētīšanas izskatījās, ka mūsu plāniem atbilstoši ir nopirkt vienas pilnas dienas biļeti un braukt uz izvēlētajām salām bez aizķeršanās.

Kā pirmo izvēlējāmies aplūkot Murano salu. Pirms Murano salas var izkāpt arī pieturā Venēcijas kapos (Cimitero di San Michele), Itālijā kapi vispār ir skaisti. Mēs gan devāmies pa taisno uz Murano – salu, kas ir atpazīstama ar salas vārdā nodēvēto stikla veidošanas mākslu. Tiesa, neko daudz vairāk par salu tobrīd (un joprojām) nezināju, tāpēc ātri vien kāpām vaporetto un laidām 30 minūšu braucienā uz Burano.

Ja Murano sala mani īpaši neuzrunāja, tad tur vismaz bija grafiti kaķītis – kas gan laikam ir domāts, ka kakā.
Oh well!

Burano ir sala ar krāsainām mājiņām. Jā, jā – tu noteikti tās būsi manījis kaut kur Instagramā vai citur! Tās patiešām ir ļoti košas un rada pozitīvas izjūtas. Tiesa, es aizdomājos: ja mājas tur būtu vienkārši bēšīgas, vai šī sala tik ļoti aizrautu? Īsti nevar saprast. Lai vai kā tur būtu – tur ir skaisti.

“Hei, esmu klāt, kura ir tava māja?” – “Tā zaļā.” – “Kura no zaļajām?” 😄 Starp citu, kokā ir granātāboli.

Činkve Terre

Venēcija jau pati par sevi bija izcila. Tomēr Činkve Terre bija absolūts gardums, ko mums atklāja šis ceļojums uz Itāliju.

Činkve Terre (Cinque Terre) no itāļu valodas tiešā tulkojumā nozīmē ‘piecas zemes’. Tā arī ir – Činkve Terres reģions sevī ietver piecus ciematus: Riomaggiore, Manarola, Corniglia, Vernazza un Moterosso. Visi ciemati atrodas pie pašas jūras. Tie ir harizmātiski, romantiski, saulaini un pilni ar skaistām ainām.

Otra burvība ir ciematus savienojošie un tiem apkārt esošie pārgājienu maršruti. Es pat teiktu, ka Činkve Terres izstaigāšanai mierīgi var rezervēt vismaz nedēļu vai pat divas, lai kārtīgi izpētītu visas labākās dabas takas un kalnu maršrutus. It sevišķi tad, ja neesi fiziski sagatavots staigāšanai lejā un augšā kalnos! Mēs noteikti nebijām fiziski gatavi un nogājām ļoti maz. Bet visi noietie kilometri bija lieliski, lai arī cik ļoti sāpēja ceļi!

Par vilcieniem un mašīnas nomu

Itālijā ir labi attīstīta vilcienu infrastruktūra, teju visur var visai ērti izbraukāt ar vilcienu. Tomēr braukt garus gabalus ar vilcienu ir pārāk lēni (ja brauc ar parasto vilcienu) vai arī pārāk dārgi (ja izvēlies ātrvilcienus). Ja vilciens ir tava vienīgā opcija, iesaku biļetes pirkt internetā tik laicīgi, cik vien iespējams. Pēdējā brīdī tas būs dārgi. Ceļojumā laiks ir visdārgākais – tāpēc ir vērts paņemt nomā mašīnu.

Mūsu mazā Toyota ar (pēc nomas darbinieces vārdiem) tipisku nomas mašīnas apskādējumu.

Degviela Itālijā nav lēta (bet kur Eiropā ir?), bet mašīnu nomas maksa ir lēta. Vislētākā tā ir tad, ja mašīnu ņemsi un nodosi vienā un tajā pašā punktā. Mēs sarēķinājām, ka vislētākais lidojums mājup ir no Bergamo lidostas. Tāpēc no Venēcijas uz Bergamo devāmies ar Flixbus autobusu (kopā aptuveni 35 Eur divām personām). Pie lidostas nomas punktā paņēmām savu rezervēto ‘mazo itāļu mašīnīti’ un ar to devāmies uz Činkve Terri.

  • Noteikti iesaku saņemšanas brīdī safotografēt visas esošās mašīnas skādes!
  • Kārtīgi izpēti, kas ir iekļauts pamatapdrošināšanas paketē – ne vienmēr ir iekļauta apdrošināšana pat mazām skādēm, piemēram, akmentiņu trieciena radītiem vējstikla plīsumiem (to mēs ņēmām papildus, nebija tik dārgi)
  • Iesaku nenoraut sodus par ceļa noteikumu pārkāpšanu! Šādus sodus vietējā policija parasti sūta nomas uzņēmumiem – tie, savukārt, mēdz piedzīt visai augstas administratīvās maksas par to, ka viņiem tavi sodi ir jāapstrādā.

Bergamo tuvumā ir skaistas vīna lauku un kalnainā horizonta ainavas.

Kā saprast, kur labāk nakšņot

Lai saprastu, kur tieši visā Činkve Terres reģionā rezervēt naktsmītni, ir svarīgi saprast, ko tieši tu vēlies šajā apriņķī darīt. Izvēlies vismaz aptuvenus pārgājienu maršrutus un izplāno, kur katru dienu tos būtu loģiski uzsākt. Atceries arī par vakariem: ja rītus un dienas pavadīsi pastaigās, tad vakarā gan jau gribēsies piesēst kafejnīcā ar aukstu dzērienu un gardu ēdienu. Kad esi ieskicējis nodarbes un apskates objektus, tad skaties, kur ir loģisks centrālais punkts potenciālajai naktsmītnei.

Izskatot Booking.com piedāvājumus, mēs izvēlējāmies nakšņot Fornacchi ciematā – tas ir augšā kalnos, nevis pie jūras. Atradām tur lielisku viesu māju. Mūsu sākotnējais plāns patiesībā bija pavadīt divas naktis Činkve Terrē un vienu nakti Florencē. Tomēr mums tik ļoti patika Fornacchi viesu māja un pats reģions, ka vēlējāmies pavadīt vēl papildus dienu pastaigās pa dabas takām. Izvēlētā naktsmītne kalnos bija aptuveni starp Corniglia un Vernazza ciematiem. Līdz ar to vienu dienu veltījām ciematiem vienā pusē (Vernazza, Monterosso, Corniglia) un nākamo nakti otrā pusē (Corniglia, Manarola, Riomaggiore). Galvenā priekšrocība bija iespēja atpūsties no ciematiņu kņadas – un, protams, burvīgie skati uz jūru un ciematiņiem.

Ceru, ka būs iespēja vēlreiz aizšaut uz Činkve Terri! Nākamreiz nakšņošu kādā no pilsētiņām. Tur nav nemaz tik dārga nakšņošana. Turklāt noteikti būtu forši izstaigāt ciematiņu vakarā, redzēt saulrietu no turienes un laiski vakariņot kādā no restorāniem.

Skats pa viesu mājas guļamistabas logu. Guļot gultā, vispār šķiet, ka skaties uz gaišzilu bezgalību (redzi tikai debesis un jūru). Mēs noteikti šeit atgriezīsimies uz vēl kādu nakti vai vairākām! 👌

Ar kājām, ar vilcienu, ar autobusu

Jau mājās ceļojuma plānošanas laikā Outdooractive atklāju, ka gar mūsu viesu māju Fornacchi rajonā stiepjas taciņa uz Vernazza ciematu. Tas arī bija mūsu pirmais pārgājiens! Šķiet, tas bija nepilnus 3 km garš. Izklausās viegli, bet tas viss bija pa stāvu nogāzi lejup no kalna līdz jūras līmenim. Papildus saviem Latvijas pārgājieniem īsti nesportoju, tāpēc kalnu takas krietni izaicina manus ceļus un visus pārējos muskuļus. Bet tas ir tā vērts – pat ja pirmajā dienā vari noiet vien 3 km!

Priekšplānā ir Vernazza, tālumā vīd Monterosso ciemats. No Vernazza uz Monterosso ar vilcienu ir pāris minūšu brauciens. Ar kājām – pāris kalnaini kilometri, visticamāk, vairākas stundas.

Vernazza ir neliels un skaists ciemats. Tur ir ļoti garšīgas fokačas. Bija vien ap vieniem dienā, bet kalnu taka mani jau bija nogurdinājusi. Izlēmām nākamos ciematus izbraukāt ar vilcienu. Tas ir vienkārši un ātri – katrs ciemats ir 3-5 min vilciena brauciena attālumā! Iesaku nopirkt Cinque Terre Card. Tā ir nepieciešama, ja vēlies iziet galvenos pārgājienu maršrutus, gan arī vilciena un Činkve Terres dabas parka teritorijas autobusu izmantošanai.

Mēs elektroniski nopirkām divu dienu kartes – tātad varējām braukt ar vilcienu norādītās līnijas ietvaros, cik vien bieži gribējām. Izmantojām arī autobusu, lai uzbrauktu augšā kalnā mājup pēc garas aktivitāšu dienas pa takām un ciematiem. 15 min ar autobusu tā vietā, lai pusotru vai pat divas stundas ar pulsējošiem muskuļiem dotos augšup kalnā…. Nē, paldies. 😀 Cinque Terre Card īpašnieki var arī bezmaksas izmantot staciju WC (ieejas maksa parasti ir 1,00 – 1,50 Eur). Bez šīs kartes vilciena biļete vienā virzienā maksā 5 Eur. Iesaku nemēģināt braukt vilcienos bez kartes vai biļetes. Lai gan mums nevienu reizi tās vilcienā nepārbaudīja, personāls tās var pārbaudīt un piemērot krietnu soda naudu.

Visos Činkve Terres ciematos pie laivu piestātnēm brīvi var arī peldēties. Jārēķinās gan, ka tur būs daudz cilvēku, sevišķi sezonas zenītā. Attēlā augšā kāpjam lejā uz ‘slepeno’ Corniglia akmeņaino pludmali nopeldēties. Vispirms jāpievar pārsimts pakāpieni lejup. Un tad augšā. 😅

Otrais pārgājiens pa mežu

Otrajā dienā ar no vakardienas slodzes sāpošiem dibeniem un kājām devāmies otrajā pārgājienā no Fornacchi līdz Corniglia. No turienes plānojām ar vilcienu doties apskatīt Manarola un Riomaggiore. Šis maršruts lielākoties bija virzienā lejup, jutāmies krietni labāk un kājas pierada pie slodzes.

Corniglia ikviens noteikti atceras dēļ mežonīgajām kāpnēm. Vilciena stacija ir praktiski jūras līmenī, bet ciemats – kalna galā. Tātad kas jādara? Jākāpj pa lardarina jeb pa 382 pakāpienus garām kāpnēm! Mūsu ceļi pa šīm kāpnēm veda vismaz 4 reizes. Vismaz lejā kāpt ir krietni vieglāk. Viennozīmīgi piedzīvojums – un iespēja pārbaudīt, vai patiešām vēlies apskatīt Corniglia! 😅 Ja nu šaubies – tas ir tā vērts. 👌

Kāpēc mēs kāpām garās Corniglia kāpnes pieveicām vairākas reizes? Jo vajag taču ciematā uzkāpt apēst kādu gardu fokaču vai picas šķēli! Šķiet, Činkve Terrē beidzot sanāca izvēlēties tiešām gardas uzkodas un ēdienus. Kāpēc Latvijā neviens netaisa tik garšīgas un gaisīgas fokačas? Mums tādas vajag!

Manarola un Riomaggiore

Gribēju paskatīties, vai instagramīgā Manarola dzīvē arī izskatās tik koša kā soctīklu bildēs? 😛 Protams, ka bildes internetā ir rediģētas – kontrasts un krāsu saturācija ir uzgriezta uz krietnu jaudu. Dzīvē mājiņas nav tik košas – bet Manarola tik un tā aizrauj elpu. No visiem tās stūrīšiem!

Uz Riomaggiore devāmies, lai vēlreiz nopeldētos. Atradām pludmali, kur bija krietni uzmanīgi jākāpelē pa akmeņiem, lai tiktu garām cilvēkiem un atrastu foršu vietiņu, kur nomest mantas un mesties ūdenī. Nebiju vēl tādā pludmalē peldējusies! Akmeņi ir slideni, viļņi visai spēcīgi – jābūt uzmanīgam. Pirms došanās uz Vernazza un no turienes ar autobusu uz mājām Fornacchi nogaršoju tutti fritti jeb tūtiņu ar fritētām jūras veltēm. Sātīgs našķis!

Skats no Manarolas uz Corniglia.

Kā jau teicu, es labprāt veltītu vēl pat 2 nedēļas laika, lai kārtīgi izstaigātu visus skaistākos maršrutus. Činkve Terre dabas parkā ir tik daudz, ko redzēt un izstaigāt! Vajag tikai veltīt gana daudz laika – ar 2 pārgājienu un ciematu apskates dienām ir krietni par maz.

No maizītēm vien, šķiet, nevar paēst – bet vispār var gan! No San Bernardino krodziņa braucām prom ar pilniem vēderiem. Interesanta šķita torta di riso jeb rīsu kūka (lielais kvadrāts bildes labajā pusē).

Pirms došanās mājup – Gardas ezers

Pirms došanās mājās ar mašīnu noskatījāmies pēdējo saulrietu no Fornacchi virsotnēm, aizbraucām uz San Bernardino vienīgo krodziņu paēst vakariņas un salikām mantas braukšanai Bergamo lidostas virzienā.

Nākamajā dienā atvadījāmies no viesmīlīgās viesu mājas saimnieku ģimenes un braucām uz Sirmioni, ciematu pie Gardas ezera, kur palikām pēdējo nakti. Ja uz Činkve Terri braucām pa lielajiem maksas autoceļiem (dārgāk, bet krietni ātrāk), šoreiz navigācijas aplikācijā uzlikām, lai maksas ceļus nerāda, un braucām pa visādiem maziem Itālijas ceļiem un pilsētiņām. Tā bija pavisam citādāka braukšanas pieredze – iesaku izmēģināt!

Gardas ezers, manuprāt, bija galīgi nepareiza izvēle pēc apburošās Venēcijas un krāsainās, enerģiskās Činkve Terres. Nakšņošanai bijām izvēlējušies komfortablu tūristu pilsētiņu Garda Village. It kā jau skaisti – bet tiiiiiiiik tūristīgi, ka pilnīgi bezpersoniski. Draugam šī vieta un Gardas ezers patika. Man šķita pārāk tūristīgi sterili un pliekani pēc mūsu iepriekšējo dienu piedzīvojumiem. Bet viens gan ir skaidrs – peldēties Gardas ezerā tumsā teju pusnaktī gan ir romantiski! Sirmiones vēsturiskos apskates objektus tā arī neapskatījām, bet pelde vācu romantisko filmu klasiskākajā ezerā gan paliks patīkamās atmiņās. Un jā, te ir pilns ar vāciešiem, LNT kanāla otrdienas vakaru vācu romantiskās filmas nemeloja! 🤣

Čābīga bilde – bet, kad peldies Gardas ezerā, gaismiņām rotātie kalni horizontā izskatās burvīgi! 😍

Vai tev ir kādi jautājumi par Venēciju un Činkve Terri pirms sava ceļojuma?
Uzdod tos komentāros zemāk – labprāt atbildēšu!

Leave a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *