5 labākās un sliktākās 2019. gadā izlasītās grāmatas
Grāmatu apskati

5 labākās grāmatas, ko izlasīju 2019. gadā (un 4 sliktākās arī)

7 min read

Vēl pirms 2020. gada pirmās dienas es labi zināju vienu lietu. Arī šogad apņemšos izlasīt 50 grāmatas – tieši tāpat, kā to biju nospraudusi 2019. gada sākumā. Pagājušā gada izaicinājums noslēdzās ļoti veiksmīgi – izlasīju 42 grāmatas! Izvēlējos 5 labākās (un 5 sliktākās arī) no izlasītajām – par tām tad arī neliels apskats šajā rakstā.


Pirms iedziļināmies labāko grāmatu apskatā – man, protams, gribas ar jums pabazarēt. Galu galā – neesam tikušies šeit jau ahh, cik ilgi!

Kāpēc lasīt grāmatas ir forši

Jo lasīt grāmatas ir forši. Ejot cauri dzīves posmam, kas pieprasa diezgan daudz mentālos resursus, ir pilnīgi saprotama kāre vienkārši atslēgties no ikdienas rūpēm un pārdomām iespējami veselīgā veidā.  Tieši tāpēc vismaz 3 reizes nedēļā es ar nepacietību gaidu brīdi, kad varēšu doties mājās, lai ieritinātos segā un palasītu grāmatu. Sauc to par escapism – vai lieliskās grupas Foster The People vārdiem call it what you want” -, bet lasīt grāmatas ir baigi forši. Ja prasās, tad jādara.

julian barnes the only story

50 grāmatas gadā

#50grāmatasgadā – šis ir mans 2019. gada mīļākais hashtag, kā arī izaicinājums, ko turpinu nu jau trešo gadu. Atceros, kā 2017.-2018. gadā ik pa laikam pie sevis domāju: bāc, cik forši būtu lasīt vairāk grāmatas. Izrādās, ka risinājums šai nopūtai ir tāds pats, kā teju ar jebkuru citu lietu: ja gribas, tad vienkārši jādara, lai nebūtu par ko čīkstēt. Vai arī nedari neko un turpini čīkstēt.

Es izlēmu darīt – un zini, kas ir pats foršākais? Es vairs nevaru čīkstēt, ka vajadzētu lasīt vairāk grāmatas, jo reāli to arī daru. 🙂

Mans pēdējo gadu grāmatu score board ir šāds:

2016. gads – 0/15 grāmatām

2017. gads – 7/50 grāmatām

2018. gads – 28/50 grāmatām

2019. gads – 42/50 grāmatām

Kāpēc tieši 50 grāmatas? Viss ir vienkārši. 360/50=7,3. Tātad principā 1 grāmata = 1 nedēļa. Vienu nedēļu paķersi plānāku grāmatu, citu reizi kaut ko biezu vai intelektuāli smagāku. Citreiz nočītosi ar kādu dzejas grāmatu. Viss balansā!

Cik grāmatas šogad izlasīsi tu? Starp citu, ja vēl neizmanto Goodreads.com , tad iesaku piereģistrēties un izmantot. Pievieno mani kā draugu – man vienmēr interesē, ko labu lasa savējie! 🙂

elon musk


Ok, tagad – pie 2019. gada labākajām grāmatām!

Charles Bukowski “Women”

Pirmo reizi šo Bukovska grāmatu paķēru lasīšanai vidusskolā. Toreiz man bija slikts ieradums bibliotēkā grāmatas paņemt, bet neizlasīt. Martā, kad biju Tenerifē, ķēros pie Bukowska sievietēm vēlreiz. Es vēl joprojām atceros tos lasīšanas brīžus, kad sēdēju saulainajā terasē, dedzinot saulē savu ādu un lasot Bukovska rakstīto. Lasīju un domāju: nu jopcik, šī ir tik aizraujoša lasāmviela! Man ļoti patīk dzīves sagrauztie un pašsagrauztie tēli, kas dara neko citu kā vien pilnīgas muļķības. Daudzas sievietes gan jau trigero Bukowska attieksme pret sievietēm and all that jazz. Nezinu – es ar aizrautību lasīju šo grāmatu un biju drusciņ bēdīga, kad tā beidzās. Tā ir literatūra. Ko autori dara savās dzīvēs – lasot grāmatu, es par to nedomāju. Ja arī tevi uzrunā stāsti par sačakarētiem cilvēkiem, tev patiks “Sievietes”. (un droši vari pajautāt, ko vēl labu varu ieteikt – man kontā ir vairākas labas sačakarēto tēlu grāmatas 🙂 )

Charles Duhigg “The Power of Habit”

Vēl viens Čārlzs, bet šoreiz tāds, kurš ar savu rakstīto, acīmredzot, grib lasītājam palīdzēt. Ļoti vērtīga lasāmviela par to, kā darbojas ieradumi, kā tos var un nevar “salauzt” un nomainīt pret labākiem. Pavisam noteikti iesaku ikvienam, kurš jau ilgu laiku skrien vāveres ritenī, nespējot beigt darīt X vai Y. Ja tev ir bail no self-help plauktiņa, tad tici man: esmu izlasījusi gana/pārāk daudz, lai apstiprinātu, ka šī galīgi nav tava tipiskā self-help grāmata! Tā ka ņem ciet un aiziet, strādā ar sevi!

Donald Miller “A Million Miles in a Thousand Years”

Izskatās, ka 2019. gadā man topā ir bijušas grāmatas ar dzelteniem vākiem. Nezinu, kāda tur ir saistība, bet skaidrs ir tas, ka Donalda Millera grāmata ir viena no labākajām 2019. gada lasāmvielām. Man šķiet, ka esmu jau minējusi, ka Marka Mensona “The Subtle Art of Not Giving a Fuck” grāmatai principā būtu jābūt katra cilvēka bībelei (ja neesmu, sakiet – uzrakstīšu grāmatas apskatu atsevišķā bloga rakstā). Millera “A Million Miles in a Thousand Years” var droši likt klāt kā otro bībeli. Izlasot šo grāmatu, var mainīties tas, kā tu skaties pats uz savu dzīvi. Kā nodzīvot savu dzīvi? Tā, lai tas būtu aizraujošs stāsts. Kāds būs tavējais?

Ērlings Kage “Klusums trokšņa laikmetā”

Kā man noveicās, ka bibliotēkā pamanīju šo balto grāmatu! Ērlings Kage šeit ir apkopojis 33 mini esejas par klusumu. Nekad mūžā neesmu par klusumu domājusi no tik dažādiem leņķiem! Man parasti nepatīk grāmatas, kur pēc pāris stāstiem obligāti jāiepauzē, lai visu noprocesētu (jo #50grāmatasgadā, c’mon! Nav laika gaidīt!). Šoreiz tieši to arī vajag – klusumā noprocesēt to, ko tikko izlasīji par klusumu. Šī ir tāda meditatīva, viegla, nebieza un patīkami filozofiska grāmata. Ja esi aizmirsis, kas ir klusums, paķer šo grāmatu.

Rich Roll “Finding Ultra”

Ja tu lasi par kaut ko, kas ir absolūti tālu no tavas dzīves pieredzes un ikdienas, un izlasītais tev liek noticēt, ka tu pats arī tā varētu: tad zini, ka tā ir laba grāmata. “Finding Ultra” ir stāsts par Rich Roll – traku veci! Traku, jo viņš dara trakas lietas vispozitīvākajā to nozīmē. No alkoholiķa un tava tipiskā, dzīvē un sliktā pārtikā pazudušā amerikāņa par vegānu un endurance sportistu. Lasīju un domās ar velo braucu Ričam līdzi pa visiem saules pielietajiem ceļiem. Absolūti iedvesmojoši! Pat man sakārojās būt aktīvākai un sportiskākai.

haruki murakami


Okei, un tagad – īsumā par 4 sliktākajām grāmatām. Jo nav tur vērts gari un plaši iedziļināties.

Jen Sincero “You are a Badass”. Man patīk ēteriskas lietas un es ticu, ka domās ir spēks. Bet, ja kāds vēlreiz ierunāsies par frekvencēm, es uzsprāgšu. Labāk liec šo tipisko self-help ķieģeli nost un tā vietā velti laiku “The Power of Habit”.

Lūiss Kerols “Alises piedzīvojumi brīnumzemē”. Man bija ziņkārība, par ko ir šī šķietami bērnības klasika. Izlasīju un sapratu, ka lielāku murgu ar uguni jāmeklē. Brīnums, ka naktī mierīgi gulēju, jo mani satrauca tas, cik liels nonsenss ir šī grāmata. Kāpēc to dod lasīt bērniem?

Anthony Burgess “A Clockwork Orange”. Pēc 5 minūtēm mani vairs neuzjautrināja visi tie cool vārdi – droog, devuska u.t.t. Pēc izlasīšanas palika skumīga sajūta. Es zinu, ka šī ir klasika, bet laikam ne manā pasaulē.

George Orwell “1984”. Es mocīju šo grāmatu ilgi. Vienkārši depresīva lasāmviela. Ko es no šī ieguvu? Neko.


Kādas ir tavas 2019. gadā izlasītās labākās grāmatas?

Padalies komentāros!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *