5 labākās grāmatas (un 4 sliktākās), ko izlasīju 2021. gadā

Pēc četru gadu mēģinājumiem es beidzot izpildīju “50 grāmatas gadā” izaicinājumu! Kā jau katru gadu, šīs ir 5 labākās grāmatas un arī 4 sliktākās no šajā gadā 50 izlasītajām grāmatām.

50 grāmatas gadā izaicinājums

Es izlasīju 50 grāmatas! 🎉 Tā ir ļoti laba sajūta: beidzot sasniegt mērķi, uz kuru gāji jau vairākus gadus. Šādi man gāja iepriekšējos gados – jāsaka, ka arī 2019. gadā biju ļoti tuvu:

  • 2016. gads – 0/15 izlasītas grāmatas
  • 2017. gads – 7/50 izlasītas grāmatas
  • 2018. gads – 28/50 izlasītas grāmatas
  • 2019. gads – 42/50 izlasītas grāmatas
  • 2020. gads – 30/50 izlasītas grāmatas

Šogad izlasīt 50 grāmatas man bija svarīgs mērķis, jo vēlējos iemācīties lasīt nedaudz veiklāk un trenēt uzmanības noturēšanu lasot. Vienlaikus mēģināju arī izvēlēties iespējami vairāk piezvaigžņu vērtas grāmatas, lai pie grāmatām pavadītais laiks būtu iespējami vērtīgs.

Par manām atziņām no 50 grāmatas gadā izaicinājuma plašāk uzrakstīšu atsevišķā rakstā. Bet tagad – pie labākajām šogad lasītajām grāmatām!

Mans vectēvs bija ķiršu koks - Anžela Naneti

5 labākās grāmatas

17 no 50 izlasītajām grāmatām novērtēju ar piecām zvaigznēm. Iepriekšējā gadā izlasīju 13 pieczvaigžņu grāmatas, līdz ar to 2021. gads laikam ir bijis veiksmīgāku izvēļu gads. Lūk, manas mīļākās no izlasītajām.

Andris Kalnozols “Kalendārs mani sauc”

Vairāk par grāmatu: Goodreads.com

Šī, iespējams, ir Goodreads visvienveidīgāk novērtētā latvieša uzrakstīta grāmata. Nekad vēl nebiju redzējusi tik stabilu pieczvaigžņu novērtējumu plūsmu jauna rakstnieka grāmatai ar vienkāršu vāka dizainu. Domājams, ka šādu iezīmju trio noteikti ieintriģēja vairākus lasītājus, tai skaitā arī mani. Lielākā daļa, kā redzams pēc vērtējumiem, nebija vīlušies. Es arī.

“Kalendārs mani sauc” ir stāsts par Oskaru Kalendāru: vīrieti, kurš no galvas zināja visas vārda dienas un to datumus. Šis tēls līdz ar saviem tikpat īpatnējiem draugiem ievelk stāstā par cilvēkiem, kas ir varen jocīgi, bet vienlaikus ārkārtīgi cilvēcīgi un labvēlīgi. Šī grāmata aizrauj ar svaigumu, ko tā sniedz lasītājam. Te var gan paraudāt, gan izsmieties, gan arī ieraut tevi drusciņ pārāk dziļi, kā tobrīd esi sagaidījis.

Par šo grāmatu vairāk stāstu šajā rakstā: 🔗 5 labas latviešu rakstnieku grāmatas

Andris Kalnozols Kalendārs mani sauc

Anthony Doerr “All the Light We Cannot See”

Vairāk par grāmatu: Goodreads.com

Šis bija viens no aizraujošākajiem un arī emocionālākajiem fiction gabaliem, ko izlasīju 2021. gadā. Nosaukums visnotaļ romantisks, tāpēc šo grāmatu paņēmu lasīt kādā vēlā vakarā pirms gulētiešanas. Izrādās: stāsts ir par kara laiku un diviem maziem bērniem: aklu meitenīti Francijā un puisīti Vācijā. Grāmatā vienlaikus rit abu galveno tēlu stāsti. Entonijs Doers raksta ļoti saistoši un prasmīgi, nevienā vietā nav jūtama kaut kādi mākslīgi uzkonstruēti intrigas punkti vai citi uzmanības noturētājrīki.

Pavisam noteikti iesaku šo stāstu izlasīt ikvienam, tās būs ļoti vērtīgi pavadītas lasāmstundas! Grāmata pabieza (vismaz priekš maniem standartiem), bet tā vērta.

Anthony Doerr - All the Light We Cannot See 2021. gada labākās lasītās grāmatas

Jānis Žilde “Pienvedēja Piedzīvojumi. Trīs no Sabiles”

Vairāk par grāmatu: Goodreads.com

Man patīk biogrāfiju rakstnieki, kas prot stāstus izstāstīt īsi, bet sulīgi. Žildem tas ļoti labi sanāk, un man par to ir liels prieks! Man ļoti patika gan viņa grāmata “Piekūns skrien debesīs” par Jauns Mēness grupu, gan arī šī grāmata par Pienvedēja Piedzīvojumiem. Paldies māsai par Ziemassvētku dāvanu – šī noteikti nebūs jāsadedzina! 😄

Pienvedēja Piedzīvojumi ir daļa no manas vidusskolas laika dzīves skaņu celiņa. Vai nav tā, ka mēs savas mīļākās grupas un mūziķus iztēlojamies kā attālus, augstākus, pat ārpus mūsu pasaules? Bija tik interesanti iepazīt to, cik tikpat vienkārši latvieši īstenībā ir šīs grupas dalībnieki. Lasot par katra Pienvedēja dzīves stāstiem un viņu mūzikas attīstību, nevar neredzēt to, cik uzticīgi viņi ir paši savam vēstījumam un skanējumam. Manuprāt, Pienvedēja Piedzīvojumi ir viengabalainākā Latvijas mūzikas grupa. Viņi nevienam nav pārdevušies, viņi nav ielekuši žanros, kas ir trends, un viņu dzīvajos koncertos joprojām var sastapties ar savu vidusskolas dvēseli.

Ikvienam Pienvedēja Piedzīvojumu fanam es iesaku izlasīt šo grāmatu! Kādu laiku pēc izlasīšanas es beidzot arī tiku uz viņu koncertu dzīvajā. Teju apraudājos, kad skanēja “Debess pils”.

Pienvedēja Piedzīvojumi. Trīs no Sabiles - 2021. gadā labākās lasītās grāmatas

Yuval Noah Harari “Sapiens: A Brief History of Humankind”

Vairāk par grāmatu: Goodreads.com

Ar šo grāmatu, starp citu, iesāku 2021. gadu. Tā bija palikusi no 2020. gada, bet beidzot to pieveicu. “Sapiens” un citas šī autora grāmatas noteikti nebūs izraujamas ātrumā. Protams, ja gribas tikai izšķirstīt, tad to var darīt. Katra šīs grāmatas nodaļa ir pārpildīta ar informāciju par vēsturi. Par cik man vēsture skolas laikā vienmēr bija šķitusi kā faktu virkne, ko vienkārši iekalt, mani priecēja “Sapiens” pieeja.

Ļoti daudzi koncepti tika pasniegti no “nedaudz cita leņķa”, liekot konkrētos tematus pārdomāt dziļāk. Nu, tā, kā vispār skolās to vajadzētu darīt. Piemēram, par naudu, likumiem, sabiedrību un tamlīdzīgiem cilvēku izdomātiem konstruktiem, kas principā ir iluzori. Par agrāro reformu kā ne tik veiksmīgu pagrieziena punktu cilvēces attīstībā. Ja šie piemēri tevī raisa interesi, tad noteikti ir vērts izlasīt ne tikai “Sapiens”, bet arī pārējās Yuval Noah Harari grāmatas.

Yuval Noah Harari - Sapiens 2021. gadā labākās izlasītās grāmatas

Sogyal Rinpoche “The Tibetan Book of Living and Dying”

Vairāk par grāmatu: Goodreads.com

Šī bija pēdējā grāmata, kuru izlasīju 2021. gadā. Izvēlējos to ļoti simboliski: šo gadu vēlējos noslēgt ar grāmatu, no kuras lasīšanas visvairāk izvairījos. Tas nāves temats mani personīgi biedē. Tik ļoti, ka tas jau paliek smieklīgi un ir vērts tikt ar to galā un atrast sev nepieciešamās atbildes. Internetā dažādos forumos atradu daudz pozitīvas atsauksmes par šo grāmatu kā avotu atbildēm uz jautājumiem par nāvi un kā ar to samierināties. Par cik man absolūti noderētu miers saistībā ar nāves tematu, #nopressure, am I rite?

The Tibetan Book of Living and Dying” ir ceļvedis vienlaikus gan budisma filozofijas skatījumā uz dzīvi un nāvi, gan arī ašs ceļvedis dažādās budisma praksēs. Jā, meditācija ir viens veids, kā tikt galā ar smagiem jautājumiem un pārdzīvojumiem saistībā ar nāvi. Meditācijas prakšu, savukārt, ir diezgan daudz. Pat tad, ja neesi tik ļoti ieinteresēts budismā un neplāno tuvākajā laikā sākt meditēt, es tik un tā ieteiktu ar atvērtu prātu izlasīt šo grāmatu, ja nāve tevī rada sava veida trauksmi. Varētu teikt, ka es sev vajadzīgās atbildes – lai gan ne visas – tajā atradu. Ja aptuveni 400 lappušu izlasīšana (kas arī ir sava veida meditācija) spēj radīt pārdomas un tikt tālāk pašam savā dzīvē uz priekšu, tad grāmatai gan jau nav ne vainas. 🙂

Par šo grāmatu vairāk lasi: 🔗 Grāmatas apskats: The Tibetan Book of Living and Dying

Sogyal Rinpoche - The Tibetan Book of Living and Dying - 2021. gadā labākās lasītās grāmatas

4 sliktākās grāmatas

Tās bija labākās grāmatas. Bet bija arī sliktas – lai gan šogad tādu nebija nemaz tik daudz: vien 4 ar vienu zvaigzni novērtētas grāmatas. Ne visas vienzvaigžņu grāmatas manī izraisīja spēcīgu vilšanos. Līdz ar to šajā topā nonākušās grāmatas ir novērtētas līdz pat 3 zvaigznēm. Katra no tām man kā lasītājam radīja savu unikālo vilšanos.

Uģis Kuģis “Pāris”

★☆☆☆☆ // Vairāk par grāmatu: Goodreads.com

Jūs noteikti domājat: kāpēc gan es vispār izvēlējos lasīt šo grāmatu? Es varu to izskaidrot. 😅

Iepriekšējā gadā book club ietvaros iesākām mazu tradīciju izlasīt sliktas grāmatas, lai varētu par tām argumentēti spriest. 2020. gadā izlasījām Karīnas Račko “Saplēstās mežģīnes” lasīšanu, un man iepatikās pārliecība, ar kuru varēju izteikt savas domas par izlasīto, nevis tikai aizspriedumus bez pamata. Lūk, tāpēc arī izlasīju Uģa Kuģa šedevru: lai varētu pastāstīt, cik slikti tur viss ir.

Tur viss ir slikti. Manuprāt, nav nekādu problēmu skatīties uz “vīrieti un sievieti vēdiskajā pasaules skatījumā”. Ir dažādi uzskati, reliģiskās pārliecības un filozofijas, kas savā starpā var būt krasi atšķirīgas. Problēmas rodas tad, kad šādas ideoloģijas absolūti neiet kopā ar 21. gadsimta eiropeiskajiem uzskatiem un vērtībām. Es tiešām nesaprotu, kā Uģa Kuģa uzskatiem var būt sekotāji. Nu kā, KĀ tos var pielietot šodien, 21. gadsimta 21. gadā Rīgā, Latvijā? Kā var būt sievietes, kas iet uz Uģa Kuģa “Lēdiju skolu”? Kā to var uztvert nopietni? Un tad nevajadzētu brīnīties, ka ir neizdevušās attiecības, šķirtas laulības un rindas pie terapeitiem. Ja sievietes (kas, atzīsim, ir galvenā Uģa Kuģa auditorija, jo vīriešiem taču viss ir cool, sievietēm jāmācās būt sievietēm) šim svēti tic, tad… Houston, we have a problem.

Es teikšu tā. Es esmu absolvējusi psiholoģijas bakalaura studijas un esmu gājusi pie psihologa. Es ticu psiholoģijas zinātnei, nevis teorijām, kas neiederas 21. gadsimtā.

Uģis Kuģis 2021. gadā sliktākās lasītās grāmatas

(attēlā) Initas Silas grāmata nebija tik slikta. Uģis Kuģis gan ir… kaut kas īpašs, un ne komplimentējošā nozīmē.

Helēna Ora “PANIKA”

★★☆☆☆ // Vairāk par grāmatu: Goodreads.com

Man bija ļoti grūti ielikt Helēnas Oras debijas grāmatu “PANIKA” šajā sliktajā topā. Man to pat negribējās. Taču nācās to darīt ļoti subjektīvu spriedumu dēļ.

Šī grāmata ir stāsti, dzeja un dažādi citi… rakstījumi, kas atklāj intīmas un diezgan depresijas un/vai panikas pārpildītas pārdomas. Es esmu totāls fans tam, ka ikviens cilvēks var un cilvēkam pat vajag runāt par to, kas notiek viņa izjūtu pasaulē. Man ir absolūts respekts pret cilvēkiem, kas cieš no trauksmes traucējumiem un panikas lēkmēm un ir vēl procesā, navigējot pašam savu ceļu ārā no šiem sarežģījumiem. Bet es neesmu fans apmātības un depresijas pilnu domu glorificēšanai. Par cik autore distancējas no grāmatas satura, dēvējot to vairāk par performanci, tad atļaušos izteikt savu viedokli par šo performanci.

Grāmatas lasīšanas laikā mani nepameta izjūta, ka daudzi stāsti ir… tāda kā pārlieku ilga aizkavēšanās depresīvās pardomās. Es pati esmu gājusi cauri diezgan tumšu emociju periodiem savā dzīvē. Esmu sapratusi, ka par laika pavadīšanu depresīvās pārdomās daudz noderīgāk ir veltīt savus spēkus izprast, kāpēc tādas vispār ilglaicīgi uzturas prātā un ko var darīt, lai šos iemeslus risinātu un justos labāk.

Līdz ar to man personīgi šī grāmata atgādināja manas dzīves epizodes, kurās esmu pavadījusi pārlieku ilgu laiku skumīgās pārdomās vai sevis nicināšanā. Domāju, ka daudziem lasītājiem noteikti šī grāmata rezonē un dod sajūtu, ka “tu neesi viens”. Savukārt man radās iespaids, ka lasītājam, kas vēlas tikt tālāk par šīm pārdomām, šī grāmata īsti neko nedos, vien ieskatu tajā, cik depresīvi var būt. Manuprāt, kaut kādā brīdī ir jānovelk robeža starp “ok, man ir slikti” un “ok, ko es varu darīt citādāk”.

Helēna Ora "Panika" - 2021. gadā sliktākās izlasītās grāmatas

(attēlā) Moka arī nebija sajūsmā. 😅

Fransuāza Sagāna “Esiet sveicinātas, skumjas”

★★★☆☆ // Vairāk par grāmatu: Goodreads.com

Tik leģendāra grāmata, ka par to pat ir tapušas un joprojām top teātra izrādes! Kā jau melanholiskai dvēselei, mani, protams, uzrunāja grāmatas nosaukums, bet sagaidīja vilšanās.

Es patiešām nesapratu šo grāmatu. Es nespēju ne emocionāli sakonektēties ne ar galveno tēlu (jauno meiteni), ne just apbrīnu par faktu, ka grāmatas autore to uzrakstījusi, būdama nepilngadīga un izdarot to pāris mēnešu laikā.

Kādu laiku iepriekš biju redzējusi filmu Call Me By Your Name – nezinu, kāpēc man galvā skanēja šīs filmas un Sufjan Stevens radītais saundtreks, lasot šo grāmatu. Man bija ļoti grūti izsekot līdzi galvenās varones Sirilas domugājienam. Iespējams, esmu pārāk pieaugusi un pārāk dziļi just do it attieksmē, lai novērtētu apjukušu tīņu pārdomas. Kaut kas no tā visa man arī atgādināja Tumblr dzejniekus. Respektīvi – koncepts ir skaļāks par satura vērtību.

Starp citu, decembra izskaņā biju arī uz Dailes teātra izrādi pēc šīs grāmatas. Tā bija tieši tāda pati kā grāmata: 3 zvaigžņu vērtībā. (bet ok, man teātris kā tāds nepatīk)

Mets Heigs “Piezīmes par nervozu planētu”

★☆☆☆☆ // Vairāk par grāmatu: Goodreads.com

Man patīk pašpalīdzības grāmatas. Manuprāt, ir labas un ir sūdīgas pašpalīdzības grāmatas, un man patīk atrast un dalīties ar tām labajām. Par Meta Heiga (Matt Haig) grāmatu “Piezīmes par nervozu planētu” bija dzirdētas un lasītas labas atsauksmes. Turklāt trauksme ir uz savas personīgās ādas labi izjusta pieredze – tieši tāpēc novērtēju grāmatas, kas par to raksta veiksmīgi un sniedz lasītājam vērtīgus ieteikumus.

Jāsaka, ka šī grāmata bija vilšanās. Tik liela, ka šo grāmatu pat nenofotografēju. Varbūt esmu pārlieku pieredzējis pašpalīdzības speciālists. Ar to es domāju: laikam esmu pārāk ilgi strādājusi ar sevi un lasījusi ļoti daudz dažādas literatūras un teorijas gan brīvajā laikā, gan psiholoģijas studijās. Man šī grāmata šķita vairāk kā autora apziņas plūsma par to, cik liels ārprāts ir šī digitālā, haotiskā un nerūpīgā pasaule. Manuprāt, man šī grāmata neatklāja neko jaunu un viss, ko tā man deva, ir vēl lielāka trauksme, vēlme apskaut autoru un pateikt viņam: “Met, viss būs labi.”

Kādas ir labākās grāmatas, ko 2021. gadā izlasīji tu?
Pastāsti par tām komentāros zem raksta!

Citu gadu labākās grāmatas (un sliktākās arī):

🔗 6 labākās grāmatas (un 4 sliktākās), ko izlasīju 2020. gadā
🔗 5 labākās grāmatas (un 4 sliktākās), ko izlasīju 2019. gadā

Leave a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *